Telpisko datu datu bāzes sistēma

Transcription

1 RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Lietišķo datorsistēmu institūts Telpisko datu datu bāzes sistēma Praktiskais darbs Lielās datu bāzes Izstrādāja: Dmitrijs Tarakanovs I RDMD0 2.grupa 091RDB287 Rīga 2012

2 DARBA UZDEVUMS Pirmajā praktiskajā darbā jāveido ģeometrisko datu (spatial data) datu bāze, izmantojot komerciālus datu bāzes sistēmas paplašinājumus (piemēram, Oracle Spatial). Jāizmanto ģeometriju relāciju-objektu datu bāzes modelis (SDO_GEOMETRY). 1. Jāizveido vismaz 4 ģeometrisko datu slāņi ar ģeometriskajiem un atributīvajiem datiem. Katru slāni veido pamat-tabula ar ģeometriskiem datiem un papildus tabulas ar atributīviem datiem. 2. Pirms datu ievades jānorāda ģeometriju meta-dati koordināšu minimālās un maksimālās vērtības, kā arī precizitāte. 3. Gan atributīvo, gan ģeometrisko datu ielāde jāveic izmantojot SQL komandu INSERT. 4. Gan atributīvo, gan ģeometrisko datu ielāde jāveic izmantojot specializētu datu ievades programmu (Oracle DB gadījumā ar SQL*Loader). 5. Jāpielieto parastie, hibrīda un R-koku indeksi. 6. Jāveic indeksu ātrdarbības salīdzinājums. 7. Ģeometriju datu bāzes pārbaudei jādefinē un jārealizē dažādas sarežģītības pakāpes datu izgūšanas vaicājumi: a. primārā filtra vaicājumi (2); b. topoloģiju analīzes vaicājumi (4); c. ģeometriju skaitlisko raksturojumu iegūšanas vaicājumi (4); d. atributīvo datu izgūšanas vaicājumi (3); e. ģeometriju ģeometrisko datu iegūšanas vaicājumi (4)). 8. Jāveic ģeometriskās datu bāzes ģeometriju vizualizēšana izmantojot kādu no komerciālām grafisko datu vizualizācijas paketēm (Oracle Map Viewer, Spatial Console vai cita). Jāizpēta tās iespējas. 9. Jāveic ģeometriskās datu bāzes izgūšanas vaicājumu rezultātu vizualizēšana.

3 SATURS 1. GRAFISKĀS DATU BĀZES SATURS SLĀŅU UN TABULU DEFINĒŠANA DATU BĀZES SATURA IZVEIDE Ģeometriju meta-datu ievade Datu ievade ar SQL*Loader Datu ievade ar INSERT Ģeometriju pārbaude Ģeometriju indeksu ātrdarbības pārbaude Ģeometriju indeksu izveide ĢEOMETRISKU DATU IZGŪŠANAS VAICĀJUMI Primārā filtra vaicājumi Topoloģiju analīzes vaicājumi Ģeometriju skaitlisko raksturojumu iegūšanas vaicājumi Atributīvo datu izgūšanas vaicājumi Ģeometriju ģeometrisko datu iegūšanas vaicājumi ĢEOMETRISKO DATU VIZUALIZĀCIJA LIELU OBJEKTU VIZUALIZĀCIJA ĢEOMETRISKO DATU REZULTĀTU VIZUALIZĒŠANA SECINĀJUMI PIELIKUMI... 37

4 1. GRAFISKĀS DATU BĀZES SATURS Par grafiskās datu bāzes saturu izvēlēta neliela sauszemes teritorija (1.1. att.). Zīmējumā parādīti sekojošie objekti: 1. Valsts teritorijas apzīmētas ar melnām robežām. 2. Lieli autoceļi apzīmēti ar pelēkām līnijām. 3. Pilsētas apzīmētas ar melniem apļiem. 4. Lidostas apzīmētas ar zaļiem apļiem. 5. Upes apzīmētas zilām līnijām att. Grafiskās datubāzes saturs 4

5 2. SLĀŅU UN TABULU DEFINĒŠANA Iepriekšējā nodaļā apskatītā attēla objektus sadalīsim un attēlosim datubāzē vairākos slāņos. Slāņu grupas ir sekojošas: teritoriju slānis; pilsētu slānis; autoceļu slānis; lidostu slānis; upju slānis. Katra slāņa ģeometrisko objektu glabāšanai izmantota atsevišķa tabula, tāpēc datubāze sastāv no piecām grafisko objektu tabulām un papildus atribūtu tabulas: rajoni pilsētās; lidmašīnas katrā lidostā; autoceļu atjaunošanas remontdarbi; zivis upēs att. Datu bāzes struktūra 5

6 Katrai teritorijai piemīt unikālais identifikators, ģeometrijas lauks un teritorijas nosaukums, teritoriju tabulu izveides pieprasījumu iespējams apskatīt 2.2. attēlā att. Teritoriju ģeometriju tabulas izveides pieprasījums Līdzīgi teritoriju tabulai pilsētu tabula satur unikālo identifikatoru, ģeometriju un pilsētas nosaukumu, izveides pieprasījums parādīts 2.3. attēlā att. Pilsētu ģeometriju tabulas izveides pieprasījums Autoceļi kartē savieno dažādas pilsētas un vietas, tabula iekļauj unikālo identifikatoru, ģeometriju un maksimālo ātrumu. Svarīgi piebilst, ka autoceļi kartē ir lielāki vai galvenie ceļi, pieprasījumu iespējams apskatīt 2.4. attēlā att. Autoceļu ģeometriju tabulas izveides pieprasījums Lidostu tabula satur unikālo identifikatoru un lidostu ģeometrijas datus, tabulas izveidošanas pieprasījums parādīts 2.5. attēlā. 6

7 2.5. att. Lidostu ģeometriju tabulas izveides pieprasījums Upju tabula satur unikālo identifikatoru, ģeometrijas datus un upes nosaukumu, pieprasījums parādīts 2.6. attēlā att. Upju ģeometriju tabulas izveides pieprasījums Katrā lidostā atrodas vairākas lidmašīnas ar dažādiem parametriem: katrai lidmašīnai ir tips, pasažieru vietu skaits un šāda tipa lidmašīnu skaits lidostā. Pieprasījums lidmašīnu tabulas izveidei attēlots 2.7. attēlā att. Lidmašīnu tabulas izveides pieprasījums Pasliktinoties autoceļa stāvoklim, to periodiski ir jāremontē, tieši tāpēc ir jāsaglabā pabeigto remontdarbu datumus. Remontdarbu izveides pieprasījums parādīts 2.8. attēlā. 7

8 2.8. att. Remontdarbu ģeometriju tabulas izveides pieprasījums Katra pilsēta var būt sadalīta rajonos, katram rajonam ir savs nosaukums un iedzīvotāju skaits. Rajonu tabulas izveides pieprasījums parādīts 2.9. attēlā att. Pilsētas rajonu tabulas izveides pieprasījums Katrā upē var atrasties dažādas sugas zivis, šī informācija varētu būt svarīga. Tabulas izveides pieprasījums ar zivju sugām upēs parādīta attēlā att. Zivju tabulas izveides pieprasījums 8

9 3. DATU BĀZES SATURA IZVEIDE Izveidojot datubāzes struktūru, nākamais solis ir to aizpildīšana ar datiem. Dotajā nodaļā būs aprakstītas ģeometriju meta-datu ievade, datu ievade ar INSERT un SQL Loader, ka arī ievadīto ģeometriju pārbaude Ģeometriju meta-datu ievade Pirms ģeometrisko datu ievades, ievietosim ģeometriju meta-datus, kas turpmāk palīdzēs pārbaudīt ievadītus datus (3.1. att). Tā kā pieprasījumi katrai tabulai ir vienādi, izlaidīsim pārējos trim tabulām: LIDOSTAS, AUTOCELI un UPES att. Meta-datu ievietošanas pieprasījums No attēla iespējams redzēt, ka ģeometriju koordinātes nepārsniedz diapazonu no 0 līdz 100 un mazāka precizitāte ir 1. 9

10 3.2. Datu ievade ar SQL*Loader SQL Loader ir programma, kas ļauj samazināt laiku datu ielādēšanai datubāzē. Definējot ierakstīšanas datu formātu, ievadāmos datus iespējams norādīt atsevišķi, bez pieprasījuma dublēšanas, INSERT izmantošanas gadījumā. Vietas samazināšanai, ievadamus datus ierakstīsim atsevišķā kolonnā. Pilsētu ģeometrija ir apļi ( sdo_gtype constant 2003 ), kurus apraksta 3 elem_info lielumi un 6 koordinātes (tabula Tabula 3.1). Fails pilsetas.ctl Tabula 3.1. Pilsētu ģeometrijas datu ievade Fails pilsetas.dat 10

11 Katra līnija no 1.1. attēla definē autoceļa segmentu, sdo_gtype constant 2002 norāda, ka objekts ir vai nu līnija vai nu līniju virkne (tabula Tabula 3.2). Fails autoceli.ctl Tabula 3.2. Autoceļu geometriju datu ievade Fails autoceli.dat Remontdarbu pabeigšanas datums ievadīts izmantojot standarta formātu: diena, mēnesis, gads, ir iespēja formātu mainīt norādot citu formātējumu remontdarbi.ctl failā (tabula Tabula 3.3.). Fails remontdarbi.ctl Tabula 3.3. Remontdarbu datu ievade Fails remontdarbi.dat 11

12 Fails lidostas.ctl Tabula 3.4. Lidostu geometriju datu ievade Fails lidostas.dat Fails lidmasinas.ctl Tabula 3.5. Lidmašīnu datu ievade Fails lidmasinas.dat Visus izveidotus.ctl failus nepieciešams palaist izmantojot SQL Loader programmu: sqlldr control=<faila_nosaukums>.ctl. Programma piedāvā ievadīt lietotāja vārdu un paroli, ka arī pēc izvada informāciju par izpildītu ierakstīšanu. 12

13 3.2. att. Datu ievadīšana ar SQL Loader 3.1. Datu ievade ar INSERT Teritorijas ģeometrija sastāv no līniju virknes, tāpēc pirmais ģeometrijas lielums ir 2003, tāpat elementu informācijas masīvs atbilst (1, 1003, 1). Svarīgi piezīmēt, ka teritoriju ievadīšana (3.3.attēls) izmantojot SQL Loader varētu būt apgrūtināta ar nevienādu koordinātu liniju skaitu, tāpēc izdevīgāk izmantot INSERT pieprasījumus att. Teritoriju ģeometrijas ievietošanas pieprasījums 13

14 Līdzīgi teritoriju ģeometrijai, upju ģeometrija ir taisnu nogriežņu secība, tomēr pastāv vairāki veidi ģeometriju attēlošanai (3.4. attēls) att. Upes ģeometriju ievietošanas pieprasījums Ievadīsim pilsētu atributīvus datus, rajoni ir saistīti ar pilsētām, tiem pastāv nosaukums un iedzīvotāju skaits (3.5. attēls) att. Pilsētu atributīvo datu ievietošanas pieprasījums Upju atributīvie dati ir zivju sugas, ko var sastapt attiecīgajā upē. Zivju ievietošanas pieprasījumu iespējams apskatīt 3.6. attēlā. 14

15 3.6. att. Upju atributīvo datu ievietošanas pieprasījums 3.2. Ģeometriju pārbaude Pēc ģeometriju datu ievadīšanas, nepieciešams to pārbaudīt. Visi nepieciešamie parametri jau ir ievadīt kā ģeometrijas meta-dati, vienīgais, as paliek ir izveidot pieprasījumu (3.7. att.) att. Visu ģeometriju pārbaudes pieprasījums 3.8. Ģeometriju pārbaudes rezultāti (apgriezts) 15

16 3.3. Ģeometriju indeksu ātrdarbības pārbaude Testēšanai izmantosim trīs indeksu veidus: fiksētus, r-koka un hibrīdus. Ģeometriju indeksu testēšanai nepieciešams izveidot lielu pieprasījumu (3.9.att.), kas izmanto ģeometriju funkcijas, t.i. ģeometriju indeksus Ģeometrijas testēšanas pieprasījums 16

17 No pieprasījuma iespējams redzēt, ka izmantoti divi ģeometriju slāņi teritorijas un autoceļi. Tātad, indeksus veidosim šājām tabulām (attēli 3.10., 3.11., 3.12.) Teritorijas un autoceļu ģeometrijas fiksētu indeksu izveide att. Teritorijas un autoceļu ģeometrijas R-koka indeksu izveide att. Teritorijas un autoceļu ģeometrijas hibrīdu indeksu izveide Pēc abu tabulu indeksu izveidošanas indeksa tipi notestēti piecas reizes un rezultāti apkopoti Tabula 3.6. tabulā. Var secināt, ka ātrākais, dotajā gadījumā, ir R-koka indeksi, tomēr testēšanu vajadzētu veikt uz lielākām tabulām ar lielāku datu daudzumu. Indeksu tips Vidējais laiks Fiksētie R-koka Hibrīdie Tabula 3.6. Testēšanas rezultāti

18 3.4. Ģeometriju indeksu izveide Turpmāk pielietosim dažādus indeksa tipus dažādiem slāņiem (3.13. att.): teritoriju un pilsētu slānim izmantosim fiksētus indeksus, autoceļiem izmantosim hibrīdus indeksus, lidostām un upēm pielietosim r-koka indeksus att. Ģeometriju indeksu izveides pieprasījums 18

19 4. ĢEOMETRISKU DATU IZGŪŠANAS VAICĀJUMI 4.1. Primārā filtra vaicājumi Pirmais primārā filtra vaicājums (4.1. att.) iegūst visu informāciju par autoceļiem, kas atrodas taisnstūrī ar norādītām vaicājumā koordinātēm att. Pirmais primārā filtra vaicājums 4.2. att. Pirmā vaicājuma rezultāts 19

20 teritorijā. Otrais primārā filtra vaicājums iegūst visu informāciju par pilsētām, kas atrodas pirmajā 4.3. att. Otrs primārā filtra vaicājums 4.4. att. Otrā vaicājuma rezultāts 4.2. Topoloģiju analīzes vaicājumi Pirmais topoloģijas analīzes vaicājums iegūst visas lidostas, kas atrodas uz pirmās teritorijas. Rezultāts parādīts 4.5. attēlā. 20

21 4.5. att. Pirmais topoloģijas analīzes vaicājums 4.6. Pirmā vaicājuma rezultāts Otrajā topoloģijas analīzes vaicājumā iegūti visi autoceļi, kas atrodas 5 vienības attālumā no pilsētām un 10 vienības no lidostām. 21

22 4.7. att. Otrais topoloģijas analīzes vaicājums 4.8. att. Otrā vaicājuma rezultāts Trešajā topoloģijas analīzes vaicājumā iegūst visu informāciju par ceļiem, kas jebkurā veidā pārklājās ar pilsētas ģeometriju ar indeksu 2. 22

23 4.9. att. Trešais topoloģijas analīzes vaicājums att. Trešā vaicājuma rezultāts Ceturtajā topoloģijas analīzes vaicājumā iegūst visus autoceļus, kas atrodas 10 vienības attālumā no upēm un pārklājās vai iekļautas pie teritorijas ar nosaukumu Teritorija 1. 23

24 4.11. att. Ceturtais topoloģijas analīzes vaicājums 4.3. Ģeometriju skaitlisko raksturojumu iegūšanas vaicājumi Pirmajā vaicājumā iegūtas visu pilsētu nosaukumi, kopā ar to attālumiem no punkta ar koordinātēm (50, 50) att. Pirmais ģeometriju skaitlisko raksturojumu iegūšanas vaicājums 24

25 Otrajā vaicājumā iegūtas visu pilsētu nosaukumi, kopā ar to attālumiem no teritorijas ar identifikatoru att. Otrais ģeometriju skaitlisko raksturojumu iegūšanas vaicājums Trešajā vaicājumā iegūst pilsētu skaitu, kas atrodas vairāk par 40 vienībām no teritorijas ar identifikatoru att. Trešais ģeometriju skaitlisko raksturojumu iegūšanas vaicājums Ceturtajā vaicājumā iegūst visu objektu: pilsētas, upes, autoceļus, lidostas skaitu, kas atrodas teritorijā ar identifikatoru 1. 25

26 4.15. Ceturtais ģeometriju skaitlisko raksturojumu iegūšanas vaicājums 4.4. Atributīvo datu izgūšanas vaicājumi Pirmajā vaicājumā iegūst autoceļu vidēju ātrumu, kuriem remontdarbu pabeigšanas terminš ir pēc gada 12. augusta att. Pirmais atributīvo datu izgūšanas vaicājums 26

27 Otrajā vaicājumā iegūst sakārtotu pēc datuma informāciju par remontdarbiem, kas notika uz tilta (autoceļa daļas, kas pārklājās ar upēm) att. Otrais atributīvo datu izgūšanas vaicājums Trešajā vaicājumā iegūti pilsētas nosaukumi ar kopējo cilvēku skaitu, kas dzīvo tajās (cilvēku skaitu iegūst summējot iedzīvotāju skaitu pilsētas rajonos) att. Trešais atributīvo datu izgūšanas vaicājums 27

28 4.5. Ģeometriju ģeometrisko datu iegūšanas vaicājumi Pirmajā vaicājumā iegūst visu teritoriju ģeometriju datu elementu informāciju, t.i. informāciju par koordinātēm att. Pirmais ģeometriju ģeometrisku datu iegūšanas vaicājums koordinātes. Otrajā vaicājumā iegūst teritoriju nosaukumus, ka arī ģeometriju atbilstošas atrašanas att. Otrais ģeometriju ģeometrisku datu iegūšanas vaicājums Trešajā vaicājumā analizē ģeometrijas tipu SDO_GTYPE un atbilstoši to vērtībām izvada tipa nosaukumu. 28

29 4.21. att. Trešais ģeometriju ģeometrisku datu iegūšanas vaicājums Ceturtajā vaicājumā analizē ģeometrijas datu tipu SDO_GTYPE un atbilstoši to pirmajām ciparam norāda dimensiju skaitu att. Ceturtais ģeometriju ģeometrisku datu iegūšanas vaicājums 29

30 5. ĢEOMETRISKO DATU VIZUALIZĀCIJA Viens no veidiem apskatīt ģeometriju izmantot SQL Developer. Vienīga problēma programma ļauj apskatīt tikai atsevišķus 2 dimensiju objektus att. Ģeometrisku datu vizualizēšana ar SQL Developer Slāņu ģeometriju vizualizēšanai izmantosim Oracle Map Builder programmu. Izveidojot savienojumu pie datu bāzes, programma apskata ģeometriju meta-datus un izvada atbilstošas ģeometriju tabulas. Katru slāni iespējams apskatīt atsevišķi att. Ģeometrisku datu vizualizēšana bez stiliem un teksta ar Oracle Map Builder 30

31 Kopīga attēla izveidei, katrai tabulai nepieciešams izveidot šablonu, tajā iespējams norādīt dažādus parametrus, kā krāsu un papildus teksta piesaistīšanu pie atbilstošas ģeometrijas. Pēc visu šablonu definēšanas ir jāizveido jauna karte, kurā jāievieto visus izveidotus šablonus att. Ģeometrisku datu vizualizēšana ar stiliem un tekstu ar Oracle Map Builder 31

32 6. LIELU OBJEKTU VIZUALIZĀCIJA Lielu objektu vizualizācijai vispirms, nepieciešams izveidojot tabulu (6.1. att.) un ievietot datubāzē attēlus (attēli 6.2. un 6.3.) Tabulas izveidošanas pieprasījums 6.2. att. Attēlu ielāde datubāzē 6.3. att. Programmas izpilde ar SQL Loader Izveidojot savienojumu ar datubāze izmantojot RazorSQL programmu, nepieciešams izgūt visus tabulas ierakstus vai vismaz interesējošus blob laukumus. Šo laukumu programma piedāvā apskatīt kā attēlu (6.4. attēls). 32

33 6.4. att. Ierakstītu attēlu apskate ar RazorSQL programmu 33

34 7. ĢEOMETRISKO DATU REZULTĀTU VIZUALIZĒŠANA Darba izstrādes laikā tika realizēts vaicājumu ģeometrisko datu rezultātu vizualizēšanas rīks. Pēc noklusējuma, tas pieslēdzas Oracle datubāzei un iegūst slāņu datus, kurus definē iebūvētais pieprasījums ( union all uz visām tabulām). Galveno logu, palaižot programmu pirmo reizi var redzēt 7.1. attēlā att. Izstrādāta rīka galvenais logs Rīks satur slāņu vizualizācijas paneli, SQL ievades paneli un apstiprināšanas pogu. Rīks spēj attēlot tikai tos rezultātus, kuros vienā no kolonnām parādās SDO_GEOMETRY tips, ja pieprasījums nesatur minēto kolonnu rīks vizualizāciju neveic. Kolonnu skaits, ka arī kolonnu datu tipi nav svarīgi. Vizualizēšanas piemēru iespējams redzēt 7.2. attēlā, ka arī plaši pielietots 4. nodaļā. 34

35 7.2. att. Izstrādāta rīka vizualizētie pieprasījuma rezultāti Rīks izstrādāts izmantojot Java programmēšanas valodu. Programmas pirmkods ir ievietots pielikumos. 35

36 SECINĀJUMI Laboratorijas darba izpildes gaitā bija izmantota Oracle 11g datubāze ar paplašinājumu Oracle Spatial, kas ļauj apkopot ģeometriju datus. Iemaņu iegūšanai darbam ar telpiskām datu bāzēm pirmajā nodaļā izveidota teritoriju ģeometrija, kas satur vairākus slāņus ar dažāda veida objektiem, papildus katram slānim pastāv papildus tabulas atributīvie dati. Tabulas izveidotas pielietojot Oracle SQL Developer rīku ar kuru palīdzību bija iespējams attēlot tabulu kopējo shēmu kopā ar visām sasaistēm. Ģeometriju dati un atributīvie dati datubāzē ievietoti izmantojot SQL Loader rīku, ka arī ar INSERT vaicājumiem izmantojot SQL Developer rīku. Ģeometriju pārbaudei bija izveidoti speciālie ģeometriju meta-dati, pēc kuriem iespējams pārbaudīt ievadītās ģeometrijas atbilstību. Izveidoti un salīdzināti ģeometriju indeksi: fiksēti, r- koka un hibrīdie. Bez indeksu izveidošanas nebūtu iespējama turpmāka darba izpilde, jo nav iespējams izpildīt ģeometriju vaicājumus bez atbilstošiem indeksiem. Izveidota ģeometrija attēlota Oracle Map Builder rīkā, kas papildus ļauj pielietot stilus attēlošanai. 36

37 PIELIKUMI Fails QConnection.java saturs: import java.sql.connection; import java.sql.drivermanager; import java.sql.preparedstatement; import java.sql.resultset; import java.sql.resultsetmetadata; import java.sql.types; import java.util.arraylist; import java.util.list; import oracle.spatial.geometry.jgeometry; public class QConnection { Connection connection; public boolean initconnection() { boolean result = false; String drivername = "oracle.jdbc.driver.oracledriver"; try { Class.forName(driverName); String url = "jdbc:oracle:thin:@localhost:1521:orcl"; connection = DriverManager.getConnection(url, "user", "pass"); result = true; catch(classnotfoundexception e) { catch(exception e) { return result; public List<JGeometry> select(string sql) { List<JGeometry> result = new ArrayList<JGeometry>(5); if(sql.substring(0, 6).toUpperCase().equals("SELECT")) { try { PreparedStatement pstmt = connection.preparestatement(sql); ResultSet rs = pstmt.executequery(); ResultSetMetaData rsmd = rs.getmetadata(); int metacolumns = rsmd.getcolumncount(); oracle.sql.struct st = null; JGeometry geometry;

38 Types.STRUCT) { rs.getobject(columns); while(rs.next()) { int columns = metacolumns; while(columns > 0) { int type = rsmd.getcolumntype(columns); if(rsmd.getcolumntype(columns) == st = (oracle.sql.struct) geometry = JGeometry.load(st); result.add(geometry); columns--; rs.close(); pstmt.close(); catch(exception e) { result.clear(); return result; Faila QComponent.java saturs: import java.awt.basicstroke; import java.awt.color; import java.awt.graphics; import java.awt.graphics2d; import java.awt.renderinghints; import java.awt.shape; import java.awt.geom.affinetransform; import java.util.arraylist; import java.util.list; import javax.swing.jpanel; import oracle.spatial.geometry.jgeometry; public class QComponent extends JPanel { private List<Shape> backlist; private List<Shape> shapelist; private AffineTransform atrf; public QComponent() {

39 backlist = new ArrayList<Shape>(15); shapelist = new ArrayList<Shape>(15); atrf = AffineTransform.getScaleInstance(3, 3); public void setbackgroundshapes(list<jgeometry> shapes) { for(jgeometry shape : shapes) { backlist.add(shape.createshape(atrf)); public void settempshapes(list<jgeometry> shapes) { shapelist.clear(); for(jgeometry shape : shapes) { shapelist.add(shape.createshape(atrf)); public void removetempshapes() { shapelist.clear(); public void redraw() { protected void paintcomponent(graphics g) { super.paintcomponent(g); Graphics2D graphics = (Graphics2D) g; graphics.setrenderinghint(renderinghints.key_antialiasing, RenderingHints.VALUE_ANTIALIAS_ON); for(shape shape : backlist) { graphics.draw(shape); graphics.setcolor(color.red); graphics.setstroke(new BasicStroke(3F)); for(shape shape : shapelist) { graphics.draw(shape); graphics.setcolor(color.black); graphics.setstroke(new BasicStroke(1)); Faila QWindow saturs:

40 import java.awt.dimension; import java.awt.event.actionevent; import java.awt.event.actionlistener; import javax.swing.boxlayout; import javax.swing.jbutton; import javax.swing.jframe; import javax.swing.jtextarea; public class QWindow extends JFrame implements ActionListener { private QComponent panel; private JTextArea sqlfield; private JButton sqlbutton; private QConnection db; public QWindow() { panel = new QComponent(); sqlfield = new JTextArea(); sqlbutton = new JButton("Execute SQL"); settitle("spatial SQL"); setdefaultcloseoperation(jframe.exit_on_close); setsize(800, 600); panel.setpreferredsize(new Dimension(400, 300)); sqlbutton.addactionlistener(this); add(panel); add(sqlfield); add(sqlbutton); setlayout(new BoxLayout(getContentPane(), BoxLayout.Y_AXIS)); setvisible(true); init(); private void init() { db = new QConnection(); db.initconnection(); panel.setbackgroundshapes(db.select("" + "SELECT u.geometrija FROM upes u UNION ALL " + "SELECT a.geometrija FROM autoceli a UNION ALL " + "SELECT p.geometrija FROM pilsetas p UNION ALL " + "SELECT l.geometrija FROM lidostas l UNION ALL " + "SELECT t.geometrija FROM teritorijas t")); panel.redraw(); public static void main(string[] args) { new QWindow();

41 @Override public void actionperformed(actionevent arg0) { panel.settempshapes(db.select(sqlfield.gettext())); panel.redraw();

42